| Dzīvības Vārds 2020.05 |
«Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ, ko Es uz jums esmu runājis» (Jņ. 15:3).Pēc pēdējām vakariņām kopā ar apustuļiem Jēzus iziet no pēdējo vakariņu telpas un dodas uz Olīvkalnu. Kopā ar viņu ir vienpadsmit: Jūda Iskariots jau ir aizgājis un tūlīt viņu nodos. Tas ir dramatisks un svinīgs brīdis. Jēzus saka garu atvadu runu, jo gribēja saviem mācekļiem pateikt svarīgas lietas, kuras jāatceras. Viņa apustuļi ir ebreji, kuri pārzina Rakstus un Jēzus viņiem atgādina ļoti pierastu tēlu: vīnakoku. Svētajos rakstos vīnakoks simbolizē ebreju tautu, par kuru Dievs rūpējās kā uzmanīgs un prasmīgs saimnieks. Tagad pats Jēzus runā par sevi kā vīnakoku , kas 1 caur sevi nodod Tēva mīlestības sulu mācekļiem. Viņiem no savas puses vissvarīgāk ir rūpēties, lai paliktu vienotībā ar viņu.
«Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ, ko Es uz jums esmu runājis».Viens veids kā palikt vienotiem ar Jēzu ir pieņemt viņa Vārdus. Tas Dievam ļauj ienākt mūsu sirdī un padarīt to “tīru”, tas ir attīrītu no egoisma, piemērotu, lai nestu daudz labu augļu. Tēvs mūs mīl un zina labāk par mums, kas mūs darba brīvus no nevajadzīgām pieķeršanām, negatīviem spriedumiem, stresaina dzīšanās pēc pašlabuma, no vēlmes kontrolēt visu un visus. Mūsu sirdī ir arī pozitīvas ilgas un plāni, kuri tomēr varētu ieņemt Dieva vietu un mēs tādā veidā pazaudētu evaņģēliskās dzīves dāsno dzinuli. Tādēļ viņš iejaucas mūsu dzīvē ar apstākļu starpniecību, pieļaujot arī sāpīgas pieredzes, taču aiz kurām vienmēr ir viņa mīlestības pilnais skatiens. Tiem kas sevi ļauj Dieva mīlestībai notīrīt Evaņģēlijs apsola prieka pilnību . Tas 2 ir īpašs prieks, kas rodas arī caur asarām un nāk no sirds, pārplūdinot apkārtējo zemi. Tā ir neliela augšāmcelšanās pieredze. «Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ, ko Es uz jums esmu runājis»Dzīvojot saskaņā ar Vārdu tas mums ļauj iziet no sevis, lai mīlestībā satiktu brāļus sākot no tiem kas atrodas mums blakus pilsētā, ģimenē, ikvienā vidē. Tā ir draudzība, kas ļauj izveidot labu attiecību tīklu, norādot uz savstarpējās mīlestības baušļa piepildījumu, kas veido ģimeni. Kjāra Lubich apcerot šo Jāņa Evaņģēlija fragmentu raksta: «Kā dzīvot, lai arī mēs izpelnītos Jēzus uzslavu? Pielietojot praksē ikvienu Dieva Vārdu, soli pa solim barojoties no tā, padarot mūsu dzīvi par nemitīgu atjaunotas evaņģelizācijas darbu. Tas nepieciešams, lai mums būtu tās pašas domas un jūtas kā Jēzum, lai no jauna viņš būtu pasaulē, rādot sabiedrībai, kas bieži novecojusi ļaunumā un grēkā, dievišķo tīrību un caurspīdību, ko dāvā Evaņģēlijs. Šajā mēnesī, ja iespējams (ja citiem ir tādi paši nodomi), īpaši centīsimies pielietot praksē savstarpējās mīlestības bausli. Saskaņā ar Evaņģēlistu Jāni, [...] patiesībā ir saistība starp Kristus vārdu un viņa jauno bausli. Pēc viņa domām tieši savstarpējā mīlestībā tiek dzīvots saskaņā ar vārdu ar visām tā attīrošajām īpašībām, svētumu, nevainību, augļiem, Dieva klātbūtni. Indivīds vienatnē nav spējīgs ilgstoši pretoties pasaules vilinājumiem, turpretī savstarpējā mīlestībā viņš atrod veselīgu vidi, kas spēj nosargāt autentisku kristieša dzīvi». Letizia Magri |