Lai visi būtu viens (Jņ. 17, 21)
Dēļ šiem vārdiem esam piedzimuši,
lai nestu pasaulē vienotību.
Chiara Lubich

«Iedrošiniet viens otru
un stipriniet cits citu»
(1. Tes. 5:11).

FONTA LIELUMS  aA aA 
Dzīvības Vārds 2019.09

«Iedrošiniet viens otru un stipriniet cits citu» (1. Tes. 5:11).

Apustulis Pāvils raksta Tesalonikas pilsētas kristiešu draudzei, kuru viņš pats tur bija nodibinājis. Pāvils pats tur vairs nevar atgriezties, jo bija jābēg nopietnu grūtību un vajāšanas dēļ. Tomēr ar savu vēstuļu starpniecību viņš ar mīlestību turpina tos pavadīt dzīves ceļā un patiešām tos slavē par izturību un pacietību ticībā. Viņi ir kļuvuši par liecības paraugiem!

Pāvils ir lietas kursā par šīs kopienas dziļajiem un eksistenciālajiem jautājumiem: kas mūs sagaida pēc nāves? Vai Kungs drīz atgriezīsies, kā labāk sagatavoties viņa otrreizējai atnākšanai?

Pāvils nedod konkrētas rīcības receptes, bet tā vietā no jauna atklāj savu ticību: Jēzus atdeva savu dzīvību aiz mīlestības uz visu cilvēci un augšāmcēlās, atverot visiem cilvēkiem ceļu uz Dzīvību.

Lai sagatavotos viņa atnākšanai Pāvils iesaka ikdienā dzīvot saskaņā ar Evaņģēliju, godīgi strādājot un veidojot ģimeniskas saites kopienā:

«Iedrošiniet viens otru un stipriniet cits citu»

Pāvils to pats ir pieredzējis pirmajā personā: Evaņģēlijs liek izdīgt labā sēklai, ko Dievs ir iesējis cilvēka sirdī.

Tā ir cerības sēkla, kas aug ikdienā personīgi satiekoties ar Dieva mīlestību un uzzied savstarpējā mīlestībā. Tā mudina pretoties sliktajām individuālisma un vienaldzības sēklām, kas izraisa norobežošanos un konfliktus, mudina nest vienam otra nastas un iedrošināt vienam otru.

Tie ir vienkārši Vārdi, ko visi varam saprast un piemērot dzīvē, taču tie var pilnībā izmainīt mūsu personīgās un sociālās attiecības.

Tas ir vērtīgs padoms, kas ļauj mums no jauna atklāt pamatpatiesību, ka esam brāļi un māsas nākdami no dažādām kultūrām. Šādi to izsaka Bantu tautu filozofija Ubuntu: “Es esmu kas esmu, tāpēc ka mēs esam”.

Šis kļuva par lielā Dienvidāfrikas metodistu līdera Nelsona Mandelas vadmotīvu, kas teica: «Ubuntu nenozīmē nedomāt par sevi, bet gan uzdot sev jautājumu: "Vai vēlos palīdzēt savai kopienai?”» Viņa neatlaidīgās un drosmīgās darbības rezultātā notika  radikālas pārmaiņas valstī un liels solis uz priekšu civilizācijas attīstībā.

«Iedrošiniet viens otru un stipriniet cits citu»

Kā varam dzīvot saskaņā ar šo Dzīvības vārdu?

«Cenšoties augt savstarpējā mīlestībā vidē mūsu ģimenēs, darba vidē, kopienā vai baznīcas un draudzes asociācijās. Šie vārdi mūs aicina uz dāsnu žēlsirdību, žēlsirdību, kas spēj pārvarēt viduvējību un dažādus šķēršļus, ko mums izliek mūsu sarežģītā patmīlība. Pietiek padomāt par dažiem žēlsirdības aspektiem (tolerance, sapratne, savstarpēja pieņemšana, pacietība, gatavība palīdzēt, iecietība pret reāliem vai iedomātiem tuvākā trūkumiem, dalīšanās ar materiālajām vērtībām, utt.), lai atklātos daudzas izdevības to praktizēt.

Un acīmredzami, ja mūsu kopienā būs šāds savstarpējās mīlestības klimats, tas neapturami izplatīsies tālāk. Arī tie, kas agrāk nepazina kristīgo dzīvi būs ieinteresēti un ļoti viegli, gandrīz neapzinoties tiks iesaistīti, līdz jutīsies daļa no vienas un tās pašas ģimenes».

«Iedrošiniet viens otru un stipriniet cits citu»

Šādā garā Palermo (Itālijā) radās dažādu jomu medicīnas palīdzības grupa pilsētas nabadzīgajiem. Lūk viņu liecība: «Esam mediķu un sanitāru grupa, kas ir kristieši no dažādām baznīcām. Evaņģēlija vārdi mūs mudina atpazīt brāli vai māsu ikvienā personā, it īpaši tajos, kas ir slimības skarti un kuriem nav pieejama adekvāta medicīniskā aprūpe. Starp palīdzības saņēmējiem ir arī smagi slimnieki vai interneta atkarīgie. Vietās kur strādājam, piedāvājam savu kompetenci papildus jau esošajiem mediķiem šajās teritorijās. Lai apmainītos ar aktuālo informāciju izmantojam Whatsapp grupu, Facebook lapu un epastu listi.

Lai arī nesen radusies, grupa ir uzsākusi darbību pamatā strādājot ar imigrantiem, īpaši ar adventistu kopienu no Ganas. Tā ir liela un līksma grupa, kurai palīdzam kā brāļi piedzīvojot prieku, ka visi esam viena Tēva bērni».

Letizia Magri