| Dzīvības Vārds 2016.08 |
|
“Viens ir jūsu mācītājs, Kristus, bet jūs visi esat brāļi.” (Mt. 23, 8) Šobrīd pēc Dzīvības Vārda mēs dzīvojam jau 70 gadus. Pie mums nonāk šis komentārs un mēs to izlasām, bet tas ko mēs vēlamies, lai pēc tam paliek ir šī piedāvātā frāze no Svētajiem Rakstiem, bieži no tā, ko teicis Jēzus. “Dzīvības Vārds” nav vienkārša meditācija, bet caur to Jēzus mūs uzrunā, mūs aicina saskaņā ar to dzīvot, vedinot vienmēr mīlēt, veidot no mūsu dzīves dāvanu. Tas ir Kjāras Lubik “izgudrojums”, par kura izcelsmi viņa stāsta: «Es biju izslāpusi pēc patiesības un studēju filozofiju. Patiešām, vēl vairāk: kā daudzi citi jaunieši es meklēju patiesību un cerēju to atrast studijās. Bet tad nāca viena no kustības sākotnējām lieliskajām idejām, ar ko uzreiz padalījos ar biedrenēm: “Kāpēc jāmeklē patiesība, ja tā ir dzīva iemiesojusies Jēzū, kas ir Dievs-cilvēks? Ja patiesība mūs pievelk, atstāsim visu, meklēsim Viņu un sekosim Viņam”. Tā arī darījām». Viņas paņēma rokās Evaņģēliju un sāka to lasīt vārdu pa vārdam. Viņām tas šķita pilnīgi jauns. «Ikviens Jēzus vārds bija kā spoža gaisma, pilna dievišķības! ... Viņa vārdi bija vienreizēji, mūžīgi, ..., pievilcīgi, rakstīti ar dievišķu roku, ... tie bija dzīvības vārdi, ko jāpārtulko dzīvē, universāli vārdi telpā un laikā». Viņas atklāja, ka šie vārdi nav iesprūduši pagātnē, nav vienkārši atmiņas, bet vārdi, kas mūs nepārtraukti uzrunā, tāpat kā Viņš uzrunā ikvienu personu katrā laikā un vietā.[1] Taču vai Jēzus patiešām ir mūsu Mācītājs? Daudz garīgo skolotāju mums piedāvā dažādus veidus kā dzīvot, daži ir ar novirzēm, kas pat mudina uz vardarbību, turpretī citi ir taisnīgi un gaismu nesoši. Un tomēr Jēzus vārdiem piemīt dziļums un spēks, kas nepiemīt citiem vārdiem vai tie piederētu filozofam, politiķim, dzejniekam. Tie ir “dzīvības vārdi”, tos ir iespējams dzīvot un tie mums dod dzīvības pilnību, tie uzrunā mūs ar paša Dieva dzīvi. Katru mēnesi mēs koncentrējamies uz vienu vārdu (frāzi), un tādā veidā Evaņģēlijs soli pa solim iespiežas mūsu dvēselē, to pārveido, ļauj iegūt paša Jēzus domas, darot mūs spējīgus atbildēt uz visdažādākajām situācijām. Jēzus mums atklājas kā mūsu Mācītājs. Dažreiz varam lasīt vārdu kopā. Mēs gribētu, lai pats Jēzus, Augšāmceltais, atrodoties to vidū kas sapulcējušies viņa vārdā šo vārdu izskaidrotu, aktualizētu, ieteiktu kā pielietot to praksē. Bet “Dzīvības Vārda” lielais jaunums ir tajā, ka varam dalīties pieredzē ar žēlastībām, kas gūtas no vārda dzīvošanas, kā Kjāra skaidroja, kas bija kustības sākumā un turpinās vēl šodien: «Mēs jutām pienākumu dalīties ar citiem par iegūto pieredzi, arī tāpēc, ka daloties ar to, pieredze palika un izglītoja mūsu iekšējo dzīvi, turpretī nedaloties ar pieredzi dvēsele pamazām kļuva nabadzīga. Tādā veidā vārds dienas laikā tika intensīvi dzīvots un rezultāti tika pārrunāti ne tikai savā starpā, bet arī ar tiem kas mūsu sākotnējai grupai pievienojās... Un tā tie, kas dzīvojām pēc vārda, vairs nebija es vai mēs kas dzīvojām, bet vārds manī, vārds grupā. Un tā bija kristīgā revolūcija ar visām tās sekām»[2].
Tāpat līdzīgi var būt šodien ar mums.
Fabio Ciardi |