| Dzīvības Vārds 2018.04 |
“Patiesi, patiesi Es jums saku: kas tic, tam ir mūžīgā dzīvība.” (Jņ. 6:47)Šī frāze ir no garāka dialoga starp Jēzu un ļaužu pulku, kas bija liecinieki maizes pavairošanas brīnumam un viņam sekoja. Iespējams galvenokārt lai saņemtu no viņa vēl kādu materiālu palīdzību. Jēzus iesākdams ar viņu neatliekamajām vajadzībām, soli pa solim virza uz sarunu par savu misiju: viņš ir Tēva sūtīts lai dāvātu cilvēkiem patieso dzīvi, mūžīgo, kas ir paša Dieva dzīve, kurš ir Mīlestība. Jēzus, staigādams pa Palestīnas ceļiem, pievērsa uzmanību satiktajiem cilvēkiem, neizvairījās no viņu lūgumiem pēc ēdiena, ūdens, dziedināšanas, piedošanas. Gluži otrādi viņš neatteica nevienam un ikvienam dāvāja cerību. Tāpēc viņš var aicināt visus kas viņu klausās spert nākamo soli, pieņemt dzīvi, ko viņš piedāvā, būt attiecībās ar Viņu, uzticēties Viņam, ticēt Viņam. Komentējot šos Evaņģēlija vārdus Kjāra Lubich rakstīja: “ Jēzus šeit atbild uz cilvēka visdziļāko vēlēšanos. Cilvēks tika radīts dzīvei, viņš to meklē visiem spēkiem. Taču liela viņa kļūda ir meklēt dzīvi radībā, radītajās lietās, kuras savas ierobežotības un pārejošās dabas dēļ nespēj sniegt patiesu atbildi uz cilvēka vēlēšanos. … Tikai Jēzus ir spējīgs remdēt cilvēka izsalkumu. Tikai Viņš par dot mums dzīvi, kas nebeidzas, tādēļ ka Viņš ir Dzīvība ”. “Patiesi, patiesi Es jums saku: kas tic, tam ir mūžīgā dzīvība”Kristīgā ticība pirmkārt ir personīgas tikšanās ar Dievu, ar Jēzu auglis, kas neko citu nevēlas kā to lai mēs ņemtu dalību viņa paša dzīvē. Ticēt Jēzum nozīmē sekot viņa piemēram un nedzīvot vērstiem uz sevi, savām bailēm, savām ierobežotajām programmām, bet gan vērst savu uzmanību citu vajadzībām, konkrētām vajadzībām kā nabadzība, slimības, izolācija, taču galvenokārt vajadzībai būt uzklausītam, pieņemtam. Šādā veidā caur savu dzīvi mēs varēsim dalīties ar citiem šajā mīlestībā ko esam kā dāvanu saņēmuši no Dieva. Un lai stiprinātu mūs šajā ceļā Viņš mums ir atstājis arī lielo Euharistijas dāvanu, par zīmi mīlestībai, kas dāvā pati sevi, lai dotu dzīvību otram. “Patiesi, patiesi Es jums saku: kas tic, tam ir mūžīgā dzīvība”Paraudzīsimies, cik bieži dienas laikā mēs uzticamies personām mums apkārt: skolotājai, kas māca mūsu bērnus, taksistam, kam jānogādā mūs līdz konkrētai vietai, ārstam, kuram mūs jāārstē … Bez uzticēšanās nav iespējams dzīvot, un uzticība tiek stiprināta iepazīstot vienam otru, caur draudzību un attiecībām, kas tiek padziļinātas laika gaitā. Kā dzīvosim šī mēneša Dzīvības vārdu? Turpinot savu komentāru, Kjāra mūs aicina atjaunot pilnīgu sekošanu Jēzum: “ ... Un mēs zinām ceļu kā pie tā nonākt … ar īpašu apņemšanos pielietot praksē viņa vārdus, kas attiecas uz dažādām dzīves situācijām. Piemēram, mēs satiekam kādu cilvēku? “Tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu” (sal. Mat. 22:39). Vai arī mums sāp? “Kas grib man sekot … lai ņem savu krustu” (sal. Mt. 16:24), u.t.t. Tad Jēzus vārdi izgaismosies un Jēzus ienāks mūsos ar savu patiesību, savu spēku un savu mīlestību. Mūsu dzīve arvien vairāk kļūs par dzīvi kopā ar Viņu, mūsu darbošanās par darbošanos kopā ar Viņu. Un arī fiziskā nāve, kas mūs sagaida, vairs mūs nebaidīs, jo kopā ar Jēzu patiesā dzīve jau būs aizsākusies mūsos, dzīve kas nebeidzas ”. Letizia Magri |