| Dzīvības Vārds 2019.06 |
«Jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki» (Apd. 1:8).Evaņģēlista Lūkas sarakstītie Apustuļu darbi iesākas ar Augšāmcēlušā Jēzus solījumu apustuļiem neilgi pirms atgriešanās pie Tēva: no Dieva tie saņems nepieciešamo spēku, lai cilvēces vēsturē varētu turpināt sludināt un veidot viņa valstību. Tas nenozīmē spēju organizēt “valsts apvērsumu” vai vienu pret otru pretnostatīt politiskās vai sociālās grupas. Jēzus vārdi nozīmē Svētā Gara darbību sirds dziļumos, kas to ir saņēmuši, un kas tos veido par “jauniem cilvēkiem”. Neilgi pēc tam pār sapulcējušiem mācekļiem kopā ar Mariju nolaidīsies Svētais Gars un tie sākot no Jeruzalemes izplatīs Jēzus vēsti līdz pat “zemes robežām”. «Jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki»Apustuļi un kopā ar viņiem visi Jēzus mācekļi tiek sūtīti kā “liecinieki”. Patiesībā ikviens kristietis, kas caur Jēzu atklāj ko nozīmē būt Dieva bērnam, aptver arī to ka tiek sūtīts. Mūsu kā Dieva bērnu aicinājums un identitāte tiek piepildīti misijā, dodoties pie citiem cilvēkiem kā brāļiem un māsām. Visi esam aicināti būt par apustuļiem, kas liecina ar savu dzīvi un nepieciešamības gadījumā arī ar vārdiem. Mēs kļūstam par lieciniekiem, kad pieņemam par savu Jēzus dzīvesveidu. Tas nozīmē ar pieņemšanas un dalīšanās attieksmi uzlūkot ikvienu personu ko satiekam ikdienā, vai tas būtu ģimenē, vai darbā, mācībās vai atpūtā. Tas nozīmē vienmēr paturēt sirdī Tēva plānu attiecībā uz cilvēci: universālu brālību. Stāsta Marilena un Silvano: «Kad apprecējāmies, mēs vēlējāmies būt atvērti pret visiem. Viena no pirmajām pieredzēm notika tieši pirms Ziemassvētkiem. Tā vietā lai pēc baznīcas apmeklējuma steidzīgi novēlētu priecīgus Ziemassvētkus, mums ienāca prātā ideja doties pie mūsu kaimiņiem atnesot mazu dāvaniņu. Visi bija pārsteigti un priecīgi, īpaši viena ģimene no kuras citi centās izvairīties. Viņi vaļsirdīgi pastāstīja par savām grūtībām un par to, ka jau daudzus gadus neviens viņus nav apmeklējis. Apmeklējums ilga vairāk kā divas stundas un mēs bijām aizkustināti redzot šo cilvēku prieku. Tā soli pa solim, vienkārši cenšoties būt atvērtiem pret visiem, mēs izveidojām attiecības ar daudzām personām. Ne vienmēr viss bija viegli. Iespējams kāds neparedzēts apmeklējums mums mainīja plānus, taču mēs vienmēr atcerējāmies, ka nedrīkst zaudēt šādus mirkļus, kas dod iespēju izveidot draudzīgas attiecības. Reiz mums tika uzdāvināta torte un domājām, ka varētu padalīties ar to ar kādu sievieti, kura mums bija palīdzējusi sameklēt rotaļlietas nosūtīšanai uz Brazīliju. Viņa bija priecīga un mums bija iespēja iepazīties ar viņas ģimeni. Kad taisījāmies doties prom, atvadoties viņa teica, ka arī vēlētos lai viņai būtu tāda drosme doties apmeklēt citus cilvēkus!» «Jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki»Mēs kristieši esam saņēmuši Svētā Gara dāvanu kopā ar kristībām, taču Gars runā visu cilvēku sirdsapziņā, kas patiesi meklē labo un patiesību. Šī iemesla dēļ mēs visi varam ļaut sevi vadīt Dieva Garam. Kā to atpazīt un sadzirdēt? Mums var palīdzēt Kjāras Lubik pārdomas: «[...] Svētais Gars dzīvo mūsos kā savā templī un mūs apgaismo un vada. Tas ir patiesības Gars, kas ļauj mums saprast Jēzus vārdus, dara tos dzīvus un nozīmīgus. Svētais Gars liek mums iemīlēt Gudrību, iedvesmo, ko lai runājam un kā lai runājam. Svētais Gars iededz paša Dieva mīlestību mūsu sirdī, dara mūs spējīgus mīlēt Dievu ar visu sirdi, dvēseli un spēku un mīlēt tos kurus sastopam savā ceļā. Tas ir stipruma Gars, kas dod drosmi un spēku būt saskaņā ar Evaņģēliju un vienmēr liecināt par patiesību. [...] Ar šo Dieva mīlestību sirdī var sasniegt daudzus cilvēkus ar kuriem dalīties ar savu atklājumu. [...] “Zemes robežas” nav tikai ģeogrāfisks jēdziens. Tās, piemēram, norāda uz peronām mums tuvumā, kam nav vēl gadījies tas prieks patiešām iepazīt Evaņģēliju. Tieši tik tālu ir jāizplatās mūsu liecībai. [...] Aiz mīlestības uz Jēzu mums ir “jākļūst par vienu” ar ikvienu, pilnībā aizmirstot sevi, līdz otrs, sajutīs maigo Dieva mīlestības spēku mūsos, vēlēsies “kļūt par vienu” ar mums, savstarpējā palīdzības, ideālu, projektu, draudzības apmaiņā. Un tikai pēc tam mēs varam liecināt ar vārdiem, kas arī būs kā savstarpējās mīlestības dāvana.» Letizia Magri |