Lai visi būtu viens (Jņ. 17, 21)
Dēļ šiem vārdiem esam piedzimuši,
lai nestu pasaulē vienotību.
Chiara Lubich

«Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ,
ko Es uz jums esmu runājis»
(Jņ. 15:3).

FONTA LIELUMS  aA aA 
Dzīvības Vārds 2010.07

"Debesu valstība līdzinās tirgotājam, kas meklēja dārgas pērles. Un, atradis vienu sevišķi dārgu pērli, nogāja un pārdeva visu, kas tam bija, un nopirka to." (Mt. 13:45-46).

Šajā īsajā līdzībā Jēzus rosina klausītājos iztēli. Ikviens zināja pērļu vērtību – līdzās zeltam tās bija visvērtīgākās lietas, ko iespējams iegūt īpašumā.
Raksti runā arī par gudrību, kas ir Dieva pazīšana kā par kaut ko tik vērtīgu, ka salīdzinājumā ar to ikviens “dārgakmens ir bezvērtīgs” (Gudr. 7:9).

Taču šajā līdzībā mēs varam redzēt neparasta un pārsteidzoša notikuma aprakstu: tirgotājs ieraudzīja, iespējams tirgū, pērli; tikai viņš ar savu eksperta aci varēja novērtēt, ka šai pērlei ir milzīga vērtība. No tās varētu gūt ievērojamu peļņu. Tādēļ viņš, rūpīgi apsvēris, nolēma ka ir vērts pārdot visu kas tam ir, lai nopirktu šo pērli. Kas gan viņa vietā rīkotos citādi?
Līdzības galvenā doma ir šāda: šī pērle ir satikšanās ar Jēzu, ar Dieva valstību mūsu vidū. Tā ir vienreizēja iespēja, kura mums ir jāizmanto sakopojot visus mūsu spēkus un visu kas mums pieder.

"Debesu valstība līdzinās tirgotājam, kas meklēja dārgas pērles. Un, atradis vienu sevišķi dārgu pērli, nogāja un pārdeva visu, kas tam bija, un nopirka to."

Šī nav pirmā reize, kad mācekļiem ir  jāizdara radikāla izvēle. Lai sekotu Jēzum viņiem ir jāatstāj visas lietas – viss kas viņiem ir pats vērtīgākais, kā, piemēram, ģimeniskās saites, finansiāla drošība, nākotnes garantijas.
Taču Jēzus neprasa neko bezjēdzīgu vai absurdu. Jo “visa” vietā ko mēs atstājam nāk “viss” ko mēs atrodam, kas ir neizmērojami vērtīgāks. Katru reizi, kad Jēzus kaut ko prasa, viņš pretī sola dot daudz, daudz vairāk.
Šajā līdzībā viņš mums sola dārgumu, kas padarīs mūs bagātus uz visiem laikiem.
Ja gadījumā mums šķiet neapdomīgi atstāt kaut ko konkrētu pret to kas ir nekonkrēts, īpašumu pret īpašuma apsolījumu, atcerēsimies tirgotāju: tādēļ ka viņš zin, ka pērle ir visvērtīgākā, viņš ar paļāvību gaida augļus, ko tā nesīs.
Tāpat arī, ikviens, kurš vēlas sekot Jēzum zina – vismaz ticības acīm redz – cik milzīgs ieguvums ir būt  par valstības mantinieku kopā ar viņu pēc tam kad viss ir atstāts, vismaz garīgi.
Vēl vairāk, Dievs piedāvā šo iespēju visiem cilvēkiem, vīriešiem un sievietēm.

"Debesu valstība līdzinās tirgotājam, kas meklēja dārgas pērles. Un, atradis vienu sevišķi dārgu pērli, nogāja un pārdeva visu, kas tam bija, un nopirka to."

Tas ir konkrēts aicinājums nolikt pie malas visu, kas var ieņemt Dieva vietu mūsu sirdī: karjeru, laulības, studijas, skaistu māju, profesiju, sportu vai izklaidi.
Tas ir aicinājums dot Dievam pirmo vietu mūsu sirdī, jo visam mūsu dzīvē ir jāvirzās uz viņu un jānāk no viņa.
Ja mēs tā darām, ja “meklējam viņa valstību”, saskaņā ar Evaņģēlija apsolījumu pārējais mums tiks piemests klāt (skat. Lk. 12:31). Ja mēs visu noliekam pie malas Dieva valstības dēļ, mēs “saņemam atpakaļ simtkārtīgi gan mājas, gan brāļus un māsas un tēvu un māti” (Mt. 19:29), jo Evaņģēlijam piemīt patiesa cilvēciskā dimensija. Jēzus ir Dievs-Cilvēks, kurš kopā ar garīgo barību mums nodrošina maizi, mājokli, apģērbu, ģimeni un visu pārējo.
Iespējams mums būtu jāmācās no “mazajiem” vairāk uzticēties Tēva Providencei, jo viņš vienmēr dod tiem, kas aiz mīlestības dod to mazumu, kas tiem ir.
Pirms dažiem mēnešiem jauniešu grupa no Kongo sāka veidot apsveikumu kartiņas no banānu mizām, kuras vēlāk tika pārdotas Vācijā. Iesākumā viņi paturēja visus ienākumus sev, jo dažiem no viņiem vajadzēja uzturēt savas ģimenes. Vēlāk viņi izlēma dalīties ar pusi no saviem ienākumiem, lai palīdzētu 35 jauniem cilvēkiem, kuri bija bez darba. Stāsts par viņiem izplatījās pa tuvāko apkārtni. Tas nonāca arī dažu vietējo veikalnieku ausīs, kuri meklēja darbiniekus un tie piedāvāja 11 jauniešiem pastāvīgu darbu. Dievs neļauj sevi pārspēt devīgumā.
Chiara Lubich