| Dzīvības Vārds 2010.08 |
“Laimīga ir tā, kas ticējusi, ka piepildīsies tas, ko Kungs viņai teicis" (Lk. 1:45).Šie vārdi ir no notikuma, kurš vienlaicīgi ir gan vienkāršs, gan ļoti liels. Tā ir tikšanās starp divām sievietēm mātes cerībās, kurām ar saviem dēliem ir pilnīga garīgā un fiziskā saderība. Viņas runā ar dēlu muti un izjūt viņu sajūtas. Kad Marija runā, Elizabetes dēls priekā lēkā viņas miesās. Kad Elizabete runā, liekas, ka viņas dēls, kas ir Priekšgājējs, liek vārdus uz viņas lūpām. Taču iekams viņas slavas himnas sākums ir adresēts personīgi Marijai “Kunga mātei” (1:43), noslēgums ir trešajā personā: “Laimīga ir tā, kas ticējusi.” Tādā veidā viņas “apgalvojums iegūst universālas patiesības raksturu: svētība attiecas uz visiem ticīgajiem; tā attiecas uz tiem, kas pieņem Dieva Vārdu un dzīvo saskaņā ar to, un kuri Marijā atrod savu modeli.” "Laimīga ir tā, kas ticējusi, ka piepildīsies tas, ko Kungs viņai teicis."Šī ir pirmā svētība Evaņģēlijā ar atsauci uz Mariju, bet tā attiecas arī uz visiem tiem, kas vēlas viņai sekot un atdarināt. Marijā ir cieša saite starp ticību un maternitāti, kas ir kā sekas Vārda uzklausīšanai. Un šajos vārdos Lūka pasaka arī kaut ko kas attiecas uz mums. Tālāk viņa Evaņģēlijā Jēzus saka: “Mana māte un mani brāļi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pilda” (Lk. 8:21). It kā paredzot šos vārdus, Elizabete Svētā Gara piepildīta pasludina, ka ikviens māceklis var kļūt par Kunga “māti”. Nosacījums ir ticēt Dieva Vārdam un saskaņā ar to dzīvot. "Laimīga ir tā, kas ticējusi, ka piepildīsies tas, ko Kungs viņai teicis."Pēc Jēzus Marija ir tā, kas vislabāk un pilnīgāk teica “jā” Dievam. Viņas svētums un lielums galvenokārt ir šajā apstāklī. Ja Jēzus ir Vārds, iemiesojies Vārds, Marija savas ticības dēļ Vārdam ir izdzīvots Vārds, taču viņa ir radīta būtne gluži tāpat kā mēs. Marijas kā Dieva mātes loma ir liela un brīnišķīga. Bet Jaunava nav vienīgā, kuru Dievs aicina ģenerēt Kristu. Ikvienam kristietim ir līdzīgs uzdevums, lai arī citādā veidā: iemiesot Kristu līdz tādai pakāpei, lai varētu teikt kopā ar Sv. Pāvilu: “Nevis es dzīvoju, bet manī dzīvo Kristus” (Gal. 2:20). Kā mēs to varam paveikt? Uzņemt Dieva Vārdu tāpat kā Marija, tas ir, pilnīgā atvērtībā. Tas nozīmē tāpat kā Marija ticēt, ka visi Jēzus Vārda solījumi piepildīsies, un, ja nepieciešams, riskēt ar sekām, ko viņa Vārds dažreiz var sevī ietvert, tāpat kā Marija to darīja. Tiem, kuri tic allaž notiek brīnišķīgas lietas, gan lielas, gan mazas. Varētu pierakstīt grāmatas ar liecībām, kas to pierāda. Nekad mēs neaizmirsīsim kara laikā gūto pieredzi. Ticot Jēzus vārdiem “Lūdziet un jums tiks dots” (Mt. 7:7), mēs lūdzām visu nepieciešamo nabagiem, kas dzīvoja kara izpostītajā pilsētā, un mēs redzējām, kā pildījās maisi ar miltiem, kastes ar sauso pienu, ievārījumu, malku un drēbēm. Šādas lietas notiek arī šodien. “Dodiet un jums tiks dots” (Lk. 6:38), un skapis ar nepieciešamajām lietām būs vienmēr pilns, jo tas regulāri tiek iztukšots. Taču pārsteidzošākais ir tas, ka Jēzus vārdi ir patiesi vienmēr un visur. Dieva palīdzība pienāk laikā, pat visneticamākajos apstākļos un attālākajās vietās. Lūk, kas nesen atgadījās ar māti, kas dzīvoja pilnīgā nabadzībā. Kādu dienu viņa iedeva nedaudz naudas, kas viņai bija atlicis kādam, kam bija lielāka vajadzība. Viņa patiesi ticēja Evaņģēlija vārdiem: “Dodiet un jums tiks dots.” Un viņa jutās mierīgi. Neilgi pēc tam viņas jaunākā meita parādīja viņai dāvanu, ko tikko bija saņēmusi. Tā nāca no kāda padzīvojuša radinieka, kas todien atradās tajā apkaimē. Viņas meitas mazajā rokā bija dubulti tā summa, ko māte bija atdevusi. “Maza” pieredze kā šī mudina mūs ticēt Evaņģēlijam. Ikviens no mums var pieredzēt prieku, laimi, kas rodas redzot kā piepildās Jēzus solījumi. Kad sastopamies ar Dieva Vārdu ikdienas dzīvē vai lasot Svētos Rakstus, atvērsim mūsu sirdis un klausīsimies. Ticēsim, ka tas ko Jēzus mums lūdz un sola piepildīsies. Drīzumā līdzīgi kā Marija un tā māte mēs atklāsim, ka viņš tur savus solījumus. Chiara Lubich
|