Lai visi būtu viens (Jņ. 17, 21)
Dēļ šiem vārdiem esam piedzimuši,
lai nestu pasaulē vienotību.
Chiara Lubich

«Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ,
ko Es uz jums esmu runājis»
(Jņ. 15:3).

FONTA LIELUMS  aA aA 
Dzīvības Vārds 2011.09

“Bet bija jālīksmojas un jāpriecājas, jo šis tavs brālis bija miris un atkal ir dzīvs, viņš bija pazudis un ir atkal atrasts.” (Lk. 15:32).

Šī frāze atrodama labi zināmās līdzības par pazudušo dēlu beigās un vēlas mums parādīt Dieva žēlsirdības lielumu. Šī līdzība noslēdz Lūkas Evaņģēlija 15. nodaļu, kurā Jēzus stāsta divas citas līdzības par šo pašu tēmu.

Viena ir epizode par pazudušo avi, kuras meklējumos dodas īpašnieks atstājot pārējās deviņdesmit deviņas tuksnesī (skat. Lk. 15:4-7).

Otrs ir stāsts par pazudušo grasi un sievietes prieku pēc tam, kad to bija atradusi. Viņa sasauc draudzenes un kaimiņienes, lai tās varētu priecāties līdz ar viņu (skat. Lk. 15:8–10).

“Bet bija jālīksmojas un jāpriecājas, jo šis tavs brālis bija miris un atkal ir dzīvs, viņš bija pazudis un ir atkal atrasts.”

Šis Dieva aicinājums ir domāts tev un visiem ticīgajiem priecāties kopā ar Dievu, svinēt un ņemt dalību viņa priekā par grēcinieka atgriešanos, kurš bija pazudis, bet pēc tam atradies. Līdzībā šie vārdi domāti vecākajam dēlam, kurš vienmēr bija pie tēva un atgriežas mājās pēc smaga dienas darba un negrib nākt iekšā, kur tiek atzīmēta viņa brāļa pārnākšana.

Tēvs iziet pie sava uzticīgā dēla līdzīgi kā bija izgājis pretī pazudušajam dēlam un mēģina viņu pierunāt nākt iekšā. Ir acīmredzams kontrasts starp tēva un vecākā dēla jūtām: no vienas puses tēvs ar savu neizmērojamo mīlestību, lielo prieku un vēlmi tajā dalīties ar visiem, no otras dēls, kas ir pilns nicinājuma un greizsirdības pret savu brāli, ko viņš vairs par tādu neatzīst. Runājot par savu brāli viņš saka: “Šis tavs dēls kas izšķērdējis tavu mantu” (Lk. 15:30).

Tēva prieks un mīlestība par pazudušā dēla pārrašanos vēl vairāk pasvītro vecākā dēla aizvainojumu, kas atklāj mums aukstas un varētu teikt nepatiesas attiecības starp dēlu un tēvu. Šim dēlam svarīgākais ir padarīts darbs un pienākums, viņš nemīl tēvu kā dēls, bet gan pakļaujas tēvam kā nolīgts strādnieks pakļaujas priekšniekam.

“Bet bija jālīksmojas un jāpriecājas, jo šis tavs brālis bija miris un atkal ir dzīvs, viņš bija pazudis un ir atkal atrasts.”

Ar šiem vārdiem Jēzus norāda uz briesmām, kurās arī tu vari iekrist: godīga dzīve skatoties no ārpuses, cenšoties pēc personīgās pilnības, kas noved pie citu tiesāšanas, kas nav tik labi kā tu. Patiesībā, ja tu esi pieķēries savai pilnībai, veido, piepildi un apbrīno pats sevi, tu dari līdzīgi kā vecākais dēls, kurš palika mājās, kas uzskaita tēvam savus nopelnus: “Esmu tev kalpojis daudzus gadus un nekad neesmu pārkāpis tavu pavēli” (Lk. 15:29).

“Bet bija jālīksmojas un jāpriecājas, jo šis tavs brālis bija miris un atkal ir dzīvs, viņš bija pazudis un ir atkal atrasts.”

Ar šiem vārdiem Jēzus vēršas pret attieksmi, kas uzlūko attiecības ar Dievu kā tādas kas balstās vienīgi uz baušļu ievērošanu. Bet tikai šāda ievērošana nav pietiekama. Par to liecina arī jūdaisma tradīcija.

Šajā līdzībā Jēzus parāda dievišķo Mīlestību, kā Dievs kurš ir Mīlestība sper pirmo soli neraugoties uz to vai cilvēks to ir pelnījis vai nē, ar nolūku lai cilvēks atvērtos viņam lai nodibinātu patiesas attiecības. Kā jau var iedomāties vislielākais šķērslis Dievam-Mīlestībai ir to cilvēku dzīve, kuri krāj darbus un rosās, kamēr Dievs vēlas viņu sirdis.

“Bet bija jālīksmojas un jāpriecājas, jo šis tavs brālis bija miris un atkal ir dzīvs, viņš bija pazudis un ir atkal atrasts.”

Ar šiem vārdiem Jēzus tevi aicina uz to pašu beznosacījumu mīlestību, kas Tēvam ir attiecībā uz grēciniekiem. Jēzus aicina nemērīt Tēva mīlestību uz ikvienu saskaņā ar tavu mīlestības mēru. Aicinot vecāko dēlu dalīties priekā par pazudušā dēla atgriešanos, Tēvs aicina arī mainīt mentalitāti: ir jāuzlūko kā brāļi un māsas arī tie vīri un sievas attiecībā uz kuriem izjūti nicinājumu un pārākumu. Šāda attieksme radīs tevī patiesu atgriešanos, jo atbrīvos no pārliecības par tavu pārākumu, ļaus izvairīties no reliģiskās neiecietības un ļaus pieņemt pestīšanu, ko Jēzus tev ir sagādājis kā tīru Dieva mīlestības dāvanu.

 

Chiara Lubich