Lai visi būtu viens (Jņ. 17, 21)
Dēļ šiem vārdiem esam piedzimuši,
lai nestu pasaulē vienotību.
Chiara Lubich

«Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ,
ko Es uz jums esmu runājis»
(Jņ. 15:3).

FONTA LIELUMS  aA aA 
Dzīvības Vārds 2011.11

“Tāpēc esiet nomodā, jo jūs nezināt ne dienu ne stundu” (Mt. 25,13).


Jēzu tikko kā ir izgājis no tempļa un mācekļi ar lepnumu vērš viņa uzmanību uz celtnes skaistumu un varenumu. Bet Jēzus viņiem saka: «Vai jūs visu to neredzat? Patiesi Es jums saku: šeit akmens uz akmens nepaliks, kas netiks nopostīts.» . Tad viņš uzkāpj Olīvkalnā, apsēžas un skatoties uz Jeruzalemi sev priekšā sāk runāt par pilsētas nopostīšanu un pasaules beigām.
 
Kādā veidā pienāks pasaules gal? – mācekļi viņam jautā – un kad tas pienāks? Šo jautājumu arī nākamās kristiešu paaudzes turpina uzdot, jautājums ko uzdod ikviens cilvēks. Nākotne patiešām ir noslēpumaina un bieži mūs biedē. Arī šodien cilvēki jautā zīlniekiem un skatās horoskopus, lai uzzinātu kas būs nākotnē...
 
Jēzus atbilde ir skaidra: laiku beigas sakritīs ar viņa atnākšanu. Viņš, kas ir vēstures Kungs, atgriezīsies. Viņš ir mūsu nākotnes gaišais punkts.
 
Kad notiks šī satikšanās? To neviens nezina, tā var iestāties jebkurā brīdī. Patiesībā mūsu dzīve atrodas viņa rokās. Viņš mums to ir devis, Viņš var arī paņemt atpakaļ, un tas var notikt pēkšņi, bet brīdinājuma. Jebkurā gadījumā viņš mūs brīdina: jūs varat būt gatavi šim brīdim, ja esat nomodā.

“Tāpēc esiet nomodā, jo jūs nezināt ne dienu ne stundu”


Ar šiem vārdiem Jēzus mums pirmām kārtām atgādina, ka Viņš nāks. Mūsu dzīve virs zemes noslēgsies un sāksies jauna dzīve, kurai nebūs gala. Šodien neviens negrib runāt par nāvi... Dažreiz viss tiek darīts lai novirzītu domas no tās, iegrimstot ikdienas darbos, līdz pat tam ka aizmirstam Viņu, kas mums dzīvību ir devis un ka Viņš to paprasīs atpakaļ, lai dotu mums dzīvības pilnību vienotībā ar savu Tēvu debesīs.
 
Vai būsim gatavi viņu satikt? Vai mūsu gaismeklis būs iedegts, kā tas bija gudrajām jaunavām, kas gaidīja uz līgavaini? Citiem vārdiem vai atradīsimies mīlestībā? Vai arī mūsu lampa būs izdzisusi, jo aizņemti ar dažādām lietām, pārejošiem priekiem, materiālo labumu iegūšanu, būsim aizmirsuši vienīgo lietu kas nepieciešama: mīlēt?
 

“Tāpēc esiet nomodā, jo jūs nezināt ne dienu ne stundu”


Bet kā mēs varam būt nomodā? Pirmkārt mēs zinām, ka nomodā ir tas kas mīl. To zina sieva, kas gaida vīru mājās, kas ir aizkavējies darbā, vai atgriežas no tāla ceļojuma; to zina māte, kas raizējas par dēlu, kas nav vēl pārnācis mājā; to zina tas kurš ir iemīlējies, gaidot brīdi kad varēs satikties ar mīļoto... Kas mīl, prot gaidīt arī tad, ja otrs kavējas.
 

Mēs gaidām Jēzu, ja viņu mīlam un dedzīgi vēlamies viņu satikt.

 
Mēs viņu gaidām, piemēram, ja kalpojam viņam savos tuvākajos vai dodot ieguldījumu taisnīgākas sabiedrības veidošanā. Pats Jēzus mūs aicina šādi dzīvot savā līdzībā par uzticamo kalpu, kurš gaidot kungu atnākam, rūpējas par mājiniekiem un saimniecību vai arī līdzībā par kalpiem, kuri gaidot kungu pārnākam liek lietā savus talantus, lai tos pavairotu.

“Tāpēc esiet nomodā, jo jūs nezināt ne dienu ne stundu”


Tieši tādēļ, ka mēs nezinām ne viņa pārnākšanas dienu ne stundu, mēs varam vieglāk koncentrēties uz šodienu, kas mums ir dota, uz dienas bēdām, uz tagadējo brīdi, ko Providence mums ir atvēlējusi.
 
Kādu laiku atpakaļ es spontāni vērsos pie Dieva ar šādu lūgšanu:

"Jēzu,
dod man vienmēr runāt tā
it kā tas būtu beidzamais
vārds ko saku.
Dod man vienmēr rīkoties tā
it kā tā būtu beidzamā
lieta ko daru.
Dod man vienmēr ciest tā
it kā tā būtu beidzamā
sāpe ko tev upurēt,
Dod man vienmēr lūgties tā
it kā tā būtu beidzamā
iespēja,
kas man dota šeit uz zemes
sarunāties ar Tevi.”

Chiara Lubich