Lai visi būtu viens (Jņ. 17, 21)
Dēļ šiem vārdiem esam piedzimuši,
lai nestu pasaulē vienotību.
Chiara Lubich

«Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ,
ko Es uz jums esmu runājis»
(Jņ. 15:3).

FONTA LIELUMS  aA aA 
Dzīvības Vārds 2012.10

Oktobris, 2012

«Es izmetīšu tīklus Tavā vārdā.» (Lk. 5:5).

Jēzus ir beidzis mācīt un sēdēdams Sīmaņa laivā, viņam un viņa biedriem saka, lai izmet tīklus jūrā. Sīmanis saka, ka viņi visu nakti zvejojuši pa tukšo, bet tad piebilst: “Tavā vārdā es izmetīšu tīklus”.

Un tīkli tik daudz piepildījās ar zivīm, ka sāka plīst. Piebrauca palīgā arī biedri un piepildīja arī savas laivas pilnas tā, ka tās gluži vai grima. Sīmanis bija pārsteigts, tāpat arī viņa biedri Jēkabs un Jānis. Viņš nometās Jēzum pie kājām lūdzot viņu aiziet no tāda grēcinieka kā viņš. Bet Jēzus viņu aicina nebaidīties: no šī brīža viņš zvejos cilvēkus. Un no tā brīža Sīmanis, Jēkabs un Jānis kļuva par Jēzus mācekļiem.

Šī ir brīnumainā zveja, kas simbolizē apustuļu nākotnes misiju. Pētera rīcība ir paraugs ne tikai citiem apustuļiem un viņu pēctečiem, bet arī ikvienam kristietim.

«Es izmetīšu tīklus Tavā vārdā.»

Pēc nesekmīgas nakts, Pēteris, būdams rūdīts zvejnieks, varēja pasmaidīt un nesekot Jēzus aicinājumam izmest tīklus dienas laikā, kad zivis kā likums ķeras sliktāk. Tā vietā, pārkāpjot pāri savai saprašanai, viņš uzticējās Jēzum.

Šī ir tipiska situācija cauri kurai arī šodien iziet ir aicināts ikviens ticīgais, tieši tāpēc ka ir ticīgais. Viņa ticība faktiski tiek pārbaudīta tūkstoš veidos.

Sekot Kristum nozīmē izlēmību, iesaistīšanos un neatlaidību, turpretī pasaulē, kurā mēs dzīvojam, viss liekas aicina uz atslābināšanos, viduvējību, likties mierā. Uzdevums šķiet pārāk liels un nesasniedzams, jau iepriekš lemts neveiksmei.

Ir nepieciešams spēks, lai virzītos uz priekšu un nostātos pretī pasaulei, sabiedrības un draugu spiedienam, masu informācijas līdzekļiem.

Tas ir grūts pārbaudījums ar kuru jāsastopas dienu pēc dienas, vai drīzāk stundu pēc stundas. Taču, ja mēs tam stājamies pretī un pieņemam, tas ļaus mums nobriest kā kristiešiem, izbaudīt, ka Jēzus neparastie vārdi ir patiesi, ka viņa apsolījumi piepildās, ka dzīve var būt dievišķs piedzīvojums tūkstošiem reižu interesantāks nekā mēs varam to iedomāties, kur, piemēram, varam būt par lieciniekiem pasaulē, kur dzīve bieži vien ir grūta, vienmuļa un neauglīga, ka Dievs piepilda savus sekotājus ar ikvienu labu lietu: dod simtkārtīgi šajā dzīvē un nākamajā mūžīgo dzīvi. Tas ir brīnumainās zvejas atkārtojums.

«Es izmetīšu tīklus Tavā vārdā.»

Kā pielietot praksē šo Vārdu?

Izdarot izvēli tāpat kā Pēteris: “Tavā 'vārdā'...”. Uzticoties viņa Vārdam; nešauboties par to ko Viņš prasa. Pat vairāk: balstīt mūsu uzvedību, aktivitātes, mūsu dzīvi uz viņa Vārdu.

Šādi rīkojoties mēs balstīsim savu eksistenci uz kaut kā droša un stabila un brīnumainā kārtā redzēsim, ka tieši tur kur cilvēciskie spēki pietrūkst, iejaucas Viņš un tur, kur cilvēkam nav izprotams, rodas dzīvība.

Chiara Lubich