| Dzīvības Vārds 2013.01 |
|
Janvāris, 2013 «Bet jūs eita un mācaities, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris.» (Mt. 9,13).«… man patīk žēlastība un ne upuris». Vai tu atceries kad Jēzus teica šos vārdus? Savā laikā ieturot maltīti kopā ar viņu pie galda bija muitnieki un grēcinieki. Farizēji to redzot jautāja viņa mācekļiem: «Kāpēc jūsu Mācītājs ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?». Bet Jēzus to dzirdēdams sacīja: «Bet jūs eita un mācaities, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris.»Jēzus šeit citē vietu no pravieša Hozeja (Hoz. 6:6) grāmatas un tas liecina par to, ka Jēzum patīk ideja, ko šie vārdi izsaka. Patiesībā tas ir princips pēc kura Viņš pats vadās. Tas apliecina mīlestības primātu pār jebkuru citu bausli, pār jebkuru likumu vai priekšrakstu. Šis ir kristietības jaunievedums. Jēzus atnāca lai tev darītu zināmu, ka Dievs attiecībā uz citiem cilvēkiem no tevis pirmām kārtām vēlas mīlestību un ka šī Dieva griba jau bija pasludināta iepriekš rakstos kā to lasām pravieša Hozeja grāmatā. Ikvienam kristietim mīlestība ir dzīves programma, pamats tā darbībām, mēraukla pēc kuras vadīties. Mīlestībai vienmēr jābūt pirms citiem likumiem. Patiešām, mīlestībai uz tuvāko jābūt kristietim par pamatu uz kura balstīt un realizēt ikvienu citu normu. «... Man patīk žēlastība un ne upuris.»Jēzus vēlas mīlestību un žēlastība ir viena no tās sejām. Un Viņš vēlas lai kristietis tā dzīvotu pirmām kārtām tāpēc, ka tāds ir Dievs. Jēzum Dievs pāri visam ir Žēlsirdīgais Tēvs, kas mīl visus un liek spīdēt saulei un līt lietum pār labiem un ļauniem. Jēzus nebaidās būt kopā ar grēciniekiem, jo mīl visus un šādā veidā mums atklāj kas ir Dievs. Tātad ja Dievs ir tāds, ja Jēzus ir tāds, arī tev jāveido sevī šādas jūtas. «... Man patīk žēlastība un ne upuris.»«… un ne upuris». Ja tev nav mīlestības uz brāli, Jēzum nepatīk tava reliģiozitāte. Viņu neinteresē tava lūgšana, piedalīšanās dievkalpojumos, ziedojumi, ja tas viss nenāk no tavas sirds, kas tur mieru ar visiem, ir bagāta mīlestībā pret visiem. Vai atceries viņa vārdus no kalna sprediķa? «Tāpēc, kad tu upurē savu dāvanu uz altāra un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi, tad atstāj turpat altāra priekšā savu dāvanu, noej un izlīgsti papriekš ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu.» (Mt. 5:23-24). Šie vārdi tev saka, ka Dievam vispatīkamākais dievkalpojums ir mīlestība pret tuvāko, kurai jābūt pamatā pielūdzot Dievu. Ja tu gribētu savam tēvam pasniegt dāvanu un tajā pašā laikā būtu dusmīgs uz savu brāli (vai otrādi), ko tēvs tev teiktu? «Salīgstiet savā starpā papriekšu un tad nāc un dāvā man ko vēlies». Vēl vairāk. Mīlestība nav tikai kristīgas dzīves pamatā. Tā ir pats taisnākais ceļš lai būtu vienotībā ar Dievu. Svētie, un kristieši, kas seko savai ticībai to apstriprina: ja tie palīdz saviem brāļiem, it sevišķi vistrūcīgākajiem, pielūgsme un vienotība ar Dievu kļūst stiprāka, tie jūt saikni starp, sevi un Kungu un tas viņiem dod dzīvē vislielāko prieku. «... Man patīk žēlastība un ne upuris.»Kā dzīvot šo jauno Dzīvības Vārdu? Nešķiro cilvēkus ar kuriem tu sastopies neuzskati nevienu par mazāk svarīgu, bet dod ikvienam cik spēj atdarinot Dievu Tēvu. Nogludini lielākus vai mazākus konfliktus, kas debesīm ir nepatīkami ienes rūgtumu tavā dzīvē, lai saule nenoriet, tev dusmojoties, kā saka raksti (Ef. 4:26). Ja izturēsies šādi, viss ko tu darīsi būs patīkams Dievam un paliks arī mūžībā. Vai tu strādā vai atpūties, vai spēlējies vai mācies vai esi kopā ar saviem bērniem vai ej ar sievu pastaigāties, vai lūdzies vai upurē vai piedalies dievkalpojumos saskaņā ar savu kristieša aicinājumu, tas viss, tas viss būs pamatmateriāls Dieva Valstībai. Paradīze ir māja, ko mēs būvējam šeit uz zemes, bet dzīvojam tur. Un tā ir jābūvē ar mīlestību. Chiara Lubich |