Lai visi būtu viens (Jņ. 17, 21)
Dēļ šiem vārdiem esam piedzimuši,
lai nestu pasaulē vienotību.
Chiara Lubich

«Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ,
ko Es uz jums esmu runājis»
(Jņ. 15:3).

FONTA LIELUMS  aA aA 
Dzīvības Vārds 2013.04

Aprīlis, 2013

«Nežēlojieties, brāļi, cits par citu» (Jēk. 5:9).

Lai labāk saprastu šī mēneša piedāvāto Dzīvības Vārdu ir jāpatur prātā apstākļi, kuri to izraisīja. Tās bija grūtības, kas radās kristiešu kopienās, pie kurām vērsās apustulis Jēkabs. Tie bija skandāli, sociālās diskriminācijas, egoistiska bagātību izmantošana, darbinieku ekspluatācija, ticība, kas apliecināta ar vārdiem vairāk kā ar darbiem u.t.t. Tas viss noveda pie aizvainojuma un neapmierinājuma vienam pret otru viscaur kopienā izraisot diskomfortu.

«Nežēlojieties, brāļi, cits par citu»

Jau sākot no apustuļu laikiem bija vērojams tas, ko šodien redzam savās kopienās: vislielākās grūtības dzīvot saskaņā ar mūsu ticību bieži nav tās, kas nāk no ārienes, tas ir no pasaules, bet vairāk tās, kas nāk no iekšienes, no noteiktām situācijām, kas rodas un no mūsu brāļu izturēšanās, kas nav saskaņā ar kristīgo ideālu. Un tas rada diskomfortu, neuzticēšanos un aizvainojumu.

«Nežēlojieties, brāļi, cits par citu»

Taču pat ja visu šo lielāku vai mazāku pretrunu un kļūdu sakne rodas no ticības, kas ne vienmēr ir apgaismota un no ļoti nepilnīgas mīlestības uz Dievu un tuvāko, kristieša pirmajai reakcijai nav jābūt nepacietīgai un neelastīgai, bet tādai kādu to mums māca Jēzus. Viņš māca mūs pacietīgi gaidīt, būt saprotošiem un žēlsirdīgiem, kas ļauj attīstīties tai labajai sēklai kas mūsos tika iesēta kā skaidrots līdzībā par kviešiem (Mt. 13:24-30,36-43).

«Nežēlojieties, brāļi, cits par citu»

Kā mums dzīvot saskaņā ar šī mēneša Dzīvības Vārdu? Tas mūs nostāda grūta kristieša dzīves aspekta priekšā. Arī mēs ņemam dalību dažādās kopienās (ģimene, draudze, asociācija, darba vieta, sabiedrība), kur diemžēl var būt daudz lietas, kuras pēc mūsu domām nav labas: attieksme, uzskati, pieeja darbam, trūkumi, kas mūs sarūgtina un izraisa noraidošu reakciju. Un, lūk, šie ir tie daudzie brīži, kad var labi dzīvot saskaņā ar šī mēneša Dzīvības vārdu. Tā vietā lai vaimanātu vai notiesātu – kā mēs tiksim kārdināti darīt – būsim toleranti un saprotoši. Pēc tam iespēju robežās centīsimies brālīgi izlabot viens otru, bet pāri visam, kā atbildi mīlestības un dedzības trūkumam, no mūsu puses ar lielāku mīlestību un dedzību dosim kristīgo liecību.

Chiara Lubich