Lai visi būtu viens (Jņ. 17, 21)
Dēļ šiem vārdiem esam piedzimuši,
lai nestu pasaulē vienotību.
Chiara Lubich

«Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ,
ko Es uz jums esmu runājis»
(Jņ. 15:3).

FONTA LIELUMS  aA aA 
Dzīvības Vārds 2014.02
Februāris, 2014

"Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs" (Mt. 5:8).

Jēzus sāk savu sludināšanu ar kalna sprediķi. Tibērijas ezera krastā apsēdies uz pakalna kā to mēdza darīt mācītāji Jēzus pasludina svētības, ko nozīmē cilvēkam būt svētīgam. Vārds “svētīgs” Vecajā Derībā sastopams daudzkārt, kas nozīmēja paaugstināt kādu, kas visdažādākajos veidos pakļāvās Kunga Vārdam.
Jēzus svētības daļēji atbalsoja to, ko mācekļi jau zināja, taču pirmo reizi tie dzirdēja, ka sirdsšķīstie, ne tikai saskaņā ar psalmu būs tiesīgi kāpt Kunga kalnā (sal. Ps. 24:4), bet pat varēs redzēt Dievu. Kas tad tā ir par tik cēlu šķīstību, kas pelnījusi tik daudz? Jēzus to vairākkārt izskaidro savas uzrunas laikā. Mēģināsim viņam sekot, lai varētu smelties no autentiskas šķīstības avota.
 
"Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs"

Pirmkārt, Jēzus mums uzrāda labāko attīrīšanās līdzekli: “Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ, ko Es uz jums esmu runājis” (Jņ. 15:3). Viņa Vārds vairāk kā reliģisko rituālu praktizēšana attīra dvēseli. Jēzus Vārds nav kā cilvēku vārdi. Tajos ir klātesošs Kristus tāpat kā citā veidā tas ir klātesošs Euharistijā. Caur savu Vārdu Kristus ienāk mūsos un ja ļaujam viņam rīkoties, tas dara mūs brīvus no grēka un tādējādi sirdī šķīstus.

Tātad šķīstība ir auglis dzīvei saskaņā ar Vārdu, saskaņā ar visiem Jēzus Vārdiem, kas mūs atbrīvo no tā saucamajām pieķeršanām, kurās mēs neizbēgami iekrītam, ja mūsu sirds nav Dievā un viņa mācībā. Pieķeršanās var būt attiecībā uz lietām, radībām, mums pašiem. Bet, ja sirds ir vērsta vienīgi uz Dievu, viss pārējais atkrīt nost.
Lai tas izdotos, dienas laikā iespējams ir vērtīgi bieži vērsties pie Jēzus, Dieva ar psalma vārdiem: “Tu, Kungs, esi mans vienīgais labums!” (sal. Ps. 16:2). Centīsimies tos bieži atkārtot, īpaši brīžos, kad dažādas pieķeršanās saista mūsu sirdi pie attēliem, sentimentiem, kaislībām, kas var aizēnot mūsu skatu uz to kas ir labs un atņemt mums brīvību.
Vai mums ir tieksme aplūkot noteiktas reklāmas vai televīzijas programmas? Nē, sacīsim: “Tu, Kungs, esi mans vienīgais labums” un tas būs pirmais solis, virzienā prom no sevis, apstiprinot mūsu mīlestību uz Dievu. Un šādā veidā būsim auguši šķīstībā.
Vai esam ievērojuši, ka reizēm kāda persona vai aktivitāte aizšķērso ceļu starp mums un Dievu un sabojā attiecības ar Viņu? Tas ir brīdis, kad atkārtot: “Tu, Kungs, esi mans vienīgais labums.” Tas palīdzēs attīrīt mūsu nodomus un atgūt iekšējo brīvību.
 
"Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs"
 
Dzīvošana saskaņā ar Vārdu dara mūs brīvus un šķīstus jo ir mīlestība. Tā ir mīlestība ar savu dievišķo uguni kas šķīsta mūsu nodomus un iekšējo cilvēku, jo saskaņā ar Bībeli “sirds” ir mūsu dziļākā saprāta un gribas sēdeklis.
Bet ir mīlestība, ko Jēzus mums liek praktizēt un, kas mūs dara spējīgus dzīvot šajā svētībā. Tā ir savstarpējā mīlestība, kad viens ir gatavs atdot savu dzīvību par citiem sekojot Jēzus piemēram. Tā rada straumi, apmaiņu, atmosfēru, kuras raksturīgākā īpašība ir caurspīdība, šķīstība, tāpēc ka Dievs ir klātesošs, viņš vienīgais spēj radīt mūsos skaidru sirdi (sal. Ps. 51:12). Tieši savstarpējā mīlestībā dzīvojot Vārdam ir šķīstījoša un svētdaroša ietekme. 
Vienatnē indivīds ir nespējīgs ilgi pretoties pasaules kārdinājumiem, turpretī savstarpējā mīlestībā tas atrod veselīgu vidi, kas spēj nosargāt tā šķīstību un pārējos patiesas kristieša dzīves aspektus.
 
"Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs"
 
Un, lūk, šīs vienmēr atjaunotās šķīstības auglis: iespējams “redzēt” Dievu, tas ir saprast viņa darbību mūsu dzīvē un vēsturē, sadzirdēt viņa balsi sirdī, pazīt viņa klātbūtni, kur viņš ir: nabagos, Euharistijā, savā Vārdā, brālīgā kopienā, Baznīcā.
Tā ir Dieva klātbūtnes priekšnojauta, kas iesākas jau šajā dzīvē “staigājot ticībā, bet vēl neredzot” (2. Kor. 5:7), līdz brīdim, kad “skatīsim vaigu vaigā” (1. Kor. 13:12) mūžīgi mūžos.

Chiara Lubich