| Dzīvības Vārds 2014.09 |
|
Septembris, 2014 "Pieņemiet cits citu, kā arī Kristus mūs ir pieņēmis Dievam par godu." (Rom. 15:7).Šie ir starp tiem padomiem ar kuriem svētais Pāvils savas vēstules beigās vēršas pie Romas kristiešiem. Šī kopiena bija viena no daudzām, kas bija izplatījušās grieķu romiešu pasaulē un sastāvēja pa daļai no pagāniem un pa daļai no jūdiem, kā rezultātā to mentalitāte, kulturālais mantojums un garīgā uztvere bija ļoti atšķirīgi. Šāda dažādība bija par pamatu tiesāšanai, aizspriedumiem, diskriminācijai un tolerances trūkumam vienam pret otru, kas saprotams nesaskanēja to savstarpējo labvēlību, ko Dievs no viņiem vēlējās. Lai palīdzētu tiem pārvarēt šīs grūtības Apustulis neatrod labāku veidu kā ieteikt viņiem pārdomāt par savas atgriešanās žēlastību. Fakts, ka Jēzus viņus bija aicinājis uz ticību, bija taustāms pierādījums mīlestībai ar kuru Jēzus bija pieņēmis ikvienu no viņiem, neraugoties uz viņu pagātni un dažādo izcelšanos, viņus bija aicinājis veidot vienu miesu. "Pieņemiet cits citu, kā arī Kristus mūs ir pieņēmis Dievam par godu." Šie svētā Pāvila vārdi mums atgādina dažus no aizkustinošākajiem Jēzus mīlestības aspektiem. Tā ir mīlestība ar kuru Jēzus savas zemes dzīves laikā vienmēr uzņēma visus, un īpašā veidā pašus nespējīgākos, pašus trūcīgākos, tos kas ir vistālāk. Tā ir mīlestība, kas lika Jēzum piedāvāt visiem savu uzticēšanos, savu draudzību, pa vienai nojaucot barjeras, ko cilvēku lepnība un egoisms bija uzcēluši tā laika sabiedrībā . Jēzus bija debesu Tēva pilnīgi pieņemošās mīlestības izpausme attiecībā uz ikvienu, mīlestības, kurai sekojoši jābūt arī starp mums. Un šis ir galvenais, ko Tēvs no mums vēlas. Tāpēc mēs nevaram Tēvam atdot vairāk goda, kā tad, ja cenšamies pieņemt viens otru tāpat kā Jēzus mūs ir pieņēmis. "Pieņemiet cits citu, kā arī Kristus mūs ir pieņēmis Dievam par godu."Kā varam dzīvot saskaņā ar šī mēneša Dzīvības vārdu? Tas vērš mūsu uzmanību uz mūsu egoisma visbiežāk sastopamajiem veidiem un, atklāti sakot, visgrūtāk pārvaramajiem: tieksmi izolēt, diskriminēt, norobežot, izslēgt otru, ciktāl viņš vai viņa ir citādāks un varētu iztraucēt mūsu mieru. Tātad pirmkārt centīsimies dzīvot saskaņā ar šo Dzīvības vārdu mūsu ģimenēs, asociācijās, kopienās, darbā, atsakoties no tiesāšanas, diskriminācijas, aizspriedumiem, aizvainojumiem, netolerances pret vienu vai otru tuvāko. Šīs lietas iezogas tik viegli un bieži un atsaldē un kompromitē cilvēciskās attiecības un līdzīgi kā tāda rūsa aizkavē savstarpējo mīlestību. Un tad vispārīgi sabiedrībā centīsimies liecināt par Jēzus pieņemošo mīlestību uz ikvienu, ko Kungs sūta mūsu ceļā, īpaši uz tiem, kurus sabiedrības savtīgums visbiežāk cenšas izslēgt vai ierobežot. Tas ir kristīgās mīlestības pamats - pieņemt otru, kas ir citādāks nekā mēs. Tas ir sākuma punkts, pirmais pakāpiens uz mīlestības civilizācijas izveidi, kulturālo kopību uz kuru it sevišķi šodien Jēzus mūs aicina. Chiara Lubich |