Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs. (Mt. 5:8)Jēzus savu sludināšanu sāk ar Kalna Sprediķi. Kā mācītājiem bija pierasts Jēzus apsēdās uz kalna pie Tibērija ezera netālu no Kapernaumas un pasludināja ļaudīm ko nozīmē svētīgs cilvēks. Vecajā Derībā vārds 'svētīgs' sastopams daudzkārt. Tas kā pagodinājums attiecās uz to, kas visdažādākajos veidos izpildīja Kunga Vārdu.
Jēzus svētības pa daļai atbalsoja to, ko mācekļi jau zināja, taču pirmo reizi tie dzirdēja, ka sirdsšķīstie ne tikai drīkst kāpt tā Kunga kalnā, kas ir saskaņā ar psalmu (Ps. 24:4), bet tie pat varēs redzēt Dievu. Kas tā ir par tik cēlu šķīstību, lai tai būtu tik augsta vērtība? Savu uzrunu laikā Jēzus to ir paskaidrojis vairākkārt. Mēģināsim viņam sekot, lai pēc būtības saprastu patiesu šķīstību.
Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.Pirmkārt Jēzus norāda uz vislabāko veidu kā tikt šķīstītiem: “Jūs jau esat tīri tā vārda dēļ, ko es uz jums esmu runājis” (Jņ. 15:3). Ne tik daudz reliģiski rituāli attīra dvēseli, cik viņa Vārds. Jēzus Vārds nav kā cilvēciskie vārdi. Kristus ir klātesošs savā Vārdā, tāpat kā viņš citā veidā ir klātesošs Euharistijā. Caur savu Vārdu Jēzus ienāk mūsos un ja mēs atļaujam viņam darboties, tas dara mūs brīvus no grēka un tādējādi sirdī tīrus.
Šķīstība ir auglis dzīvošanai saskaņā ar Vārdu, saskaņā ar visiem Jēzus Vārdiem, kas mūs atbrīvo no tā saucamajām pieķeršanām, kurās mēs neizbēgami iekrītam, ja mūsu sirds nav pieķērusies Dievam un viņa mācībai. Tās var būt pieķeršanās lietām, cilvēkiem, mums pašiem. Bet ja mūsu sirds ir vērsta tikai uz Dievu, viss pārējais kļūst nenozīmīgs.
Lai tas izdotos varētu būt noderīgi dienas laikā vairākkārt teikt Jēzum, Dievam: “Tu, Kungs, esi mans vienīgais labums!” (skat. Ps. 16:2). Mēģināsim to teikt bieži, īpaši brīžos, kad dažādas pieķeršanās cenšas vērst mūsu uzmanību uz attēliem, sajūtām un kaislībām, kas var aptumšot mūsu skatu uz to, kas ir labs un atņemt mums mūsu brīvību.
Vai mums ir vēlme skatīties dažāda veida reklāmas vai televīzijas pārraides? Nē, teiksim viņam: “Tu, Kungs, esi mans vienīgais labums”, un tas būs pirmais solis, kas mūs izvedīs ārpus mums pašiem, no jauna atzīstot savu mīlestību uz Dievu. Šādā veidā mēs būsim šķīstīti.
Vai esam kādreiz apjautuši, ka kāda persona vai aktivitāte ko darām, nostājas kā šķērslis starp mums un Dievu, sabojājot mūsu attiecības ar viņu? Šis ir brīdis viņam teikt: “Tu, Dievs, esi mans vienīgais labums”. Tas mums palīdzēs šķīstīt mūsu nolūkus un atgūt iekšēju brīvību. Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.Izdzīvots Vārds dara mūs brīvus un tīrus tāpēc, kas tas ir mīlestība. Tā ir mīlestība ar savu dievišķo liesmu, kas attīra mūsu nodomus un visu mūsu iekšējo cilvēku, jo “sirds” saskaņā ar Bībeli ir mūsu saprāta un gribas dziļākais sēdeklis. Bet pastāv mīlestība, ko Jēzus mums pavēl un kas dara mūs spējīgus dzīvot saskaņā ar šo svētību. Tā ir savstarpējā mīlestība, gatavība atdot savu dzīvi par citiem, sekojot Jēzus piemēram. Šī mīlestība rada straumi, apmaiņu, atmosfēru ko raksturo caurspīdīgums un šķīstība, kas ir Dieva klātbūtnes dēļ, vienīgi kura var radīt mūsos skaidru sirdi (skat. Ps. 51:12). Tieši caur savstarpēju mīlestību Vārds veic savu šķīstījošo un svētdarošo darbu.
Cilvēks viens pats nav spējīgs ilglaicīgi pretoties pasaules kārdinājumiem, bet savstarpējā mīlestība rada veselīgu vidi, kas var pasargāt šķīstību un citas patiesas kristīgas dzīves jomas. Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.Un, lūk, šis vienmēr atjaunotās šķīstības auglis ir tas, ka varam 'redzēt' Dievu, kas nozīmē, ka varam saprast viņa darbību mūsu dzīvē un vēsturē, dzirdēt viņa balsi mūsu sirdī, un atpazīt viņu, kur viņš atrodas: nabagos, Euharistijā, Vārdā, savstarpējās attiecībās, Baznīcā.
Tā ir Dieva klātbūtnes priekšnojauta, kas iesākas jau šajā dzīvē, “dzīvojot ticībā nevis skatīšanā” (2. Kor. 5:7), līdz brīdim, kad “skatīsim vaigu vaigā” (1. Kor. 13:12) uz mūžu mūžiem. Chiara Lubich |
