Lai visi būtu viens (Jņ. 17, 21)
Dēļ šiem vārdiem esam piedzimuši,
lai nestu pasaulē vienotību.
Chiara Lubich

«Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ,
ko Es uz jums esmu runājis»
(Jņ. 15:3).

FONTA LIELUMS  aA aA 
Dzīvības Vārds 2012.02
Februāris 2012
( Publicēts 1997 )

«Atgriezieties no grēkiem un ticiet evaņģēlijam» (Mk. 1,15).

 

 

Marka evaņģēlijā Jēzus iesāk sludināt pasaulei savu vēsti ar šiem vārdiem: “Laiks ir piepildīts, un Dieva valstība ir tuvu atnākusi! Atgriezieties no grēkiem un ticiet evaņģēlijam.”
Jēzus atnākšana iezīmē jaunu ēru, žēlastības un pestīšanas ēru. Viņa pirmie vārdi ir aicinājums pieņemt šo lielo jaunumu, Dieva valstību, ko viņš dara pieejamu un tuvu visiem cilvēkiem.
Un uzreiz viņš norāda mums ceļu: atgriezties un ticēt Evaņģēlijam, tas ir pilnībā izmainīt savu dzīvi un pieņemt caur Jēzu Dieva vārdus, ar kuriem viņš vēršas pie cilvēces visos laikos.
Atgriešanās un ticība iet roku rokā un viena bez otras nepastāv, taču abas uzplaukst sastopoties ar dzīvības vārdu Jēzus klātbūtnē, kas arī šodien ļaudīm atkārto:

 

«Atgriezieties no grēkiem un ticiet evaņģēlijam».


 

Pieņemts un izdzīvots Dieva Vārds dod pilnīgas izmaiņas mentalitātē un tas nozīmē atgriešanos. Tas ieliek visu cilvēku sirdīs, vai tie būtu eiropieši, aziāti, austrālieši, amerikāņi  vai afrikāņi, Kristus jūtas attiecībā uz apstākļiem, indivīdiem un sabiedrību.
Bet kā Evaņģēlijs var darīt patiesas atgriešanās un brīnumu un dot jaunu ticības gaismu? Atslēga ir noslēpumā ko satur Jēzus vārdi. Tie nav vienkārši pamudinājumi, ierosinājumi, norādes, direktīvas, pavēles vai komandas. Jēzus vārdos ir klātesošs pats Jēzus, kurš runā uz mums. Viņa Vārdi ir viņš, Jēzus pats.
Tādā veidā mēs viņu sastopam Vārdā. Pieņemot Vārdu mūsu sirdī, veidā kā viņš to vēlas (tas ir esot gataviem to pielietot dzīvē), mēs esam viens vesels ar viņu un viņš mūsos piedzimst un aug. Šī iemesla dēļ ikvienam no mums ir jāpieņem šis Jēzus uzstājīgais un prasīgais aicinājums.

 


«Atgriezieties no grēkiem un ticiet evaņģēlijam».

 

Evaņģēlija vārdi kādam var šķist pārāk augsti un grūti, pārāk tālu no normāla dzīves veida un domāšanas. Var rasties kārdinājums neieklausīties un zaudēt dūšu. Bet tas notiek gadījumā, ja mēs domājam, ka mums vieniem pašiem jāpaceļ mūsu neticības kalns. Tā vietā būtu pietiekami izmēģināt un dzīvot tikai saskaņā ar vienu Vārdu no Evaņģēlija, lai tajā atrastu nepieciešamo palīdzību, īpašu spēku un gaismu ceļā (skat. Psalmu 119:105). Tā kā šie Vārdi ir Dieva klātbūtne, sarunājoties ar tiem atbrīvo cilvēku, tie attīra, atgriež, dāvā mieru, prieku un gudrību.


«Atgriezieties no grēkiem un ticiet evaņģēlijam».

 

 

Cik daudz reižu šie Vārdi dienas laikā mums varētu dot gaismu! Katru reizi kad sastopoties ar mūsu pašu vai tuvāko nespēku, katru reizi, kad sekot Jēzum liekas neiespējami vai absurdi, katru reizi, kad mūs pārņem grūtības, šis Vārds mums var dot spārnus, būt kā svaigs gaiss un stimuls sākt no jauna.
Pietiks ar vienu mazu, ātru “atgriešanos” no maršruta, lai tiktu laukā no mūsu ego un atvērtos Dievam, lai pieredzētu citu dzīvi, tā kura ir patiesā.
Ja vēlāk mums radīsies iespēja dalīties ar šo pieredzi ar kādu draugu, kurš arī būs licis Evaņģēliju savas dzīves pamatā, mēs no jauna redzēsim uzplaukstam vai ziedam kristīgo kopienu ap mums.
Jo izdzīvots un nokomunicēts Dieva Vārds dara arī šo brīnumu: tas dod sākumu redzamai kopienai, kas kļūst par sabiedrības raugu un sāli, liecinot par Kristu līdz pat zemes robežām.

 


Chiara Lubich