«Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ, ko Es uz jums esmu runājis» (Jņ. 15:3).

«Kungs, pie kā lai mēs ejam? Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi» (Gv 6,68).

Jēzus saviem sekotājiem stāstīja par Dieva valstību. Viņš to darīja vienkāršiem vārdiem, izmantojot līdzības no ikdienas dzīves, tomēr viņa runai bija īpašs spēks. Cilvēki bija iespaidoti no viņa mācības, jo viņš mācīja kā tāds kam ir vara, nevis kā rakstu zinātāji. Pat tempļa sargi, kas bija ieradušies lai viņu apcietinātu, kad augstie priesteri un farizeji viņiem jautāja, kāpēc viņi nav izpildījuši pavēli atbildēja: «Nekad vēl neviens cilvēks nav tā runājis, kā runā šis cilvēks» (Jņ. 7:46).

Jāņa Evaņģēlijs arī apraksta individuālas sarunas, kas ir pilnas ar gaismu tādas kā ar Nikodēmu vai samāriešu sievieti. Saviem apustuļiem Jēzus paskaidroja lietas dziļāk un runāja atklāti par Tēvu un debesu lietām bez līdzībām. Viņa vārdi apustuļus pārliecināja un viņi neatkāpās arī tad, ja visu pilnībā nesaprata vai arī ja Jēzus vārdi likās par daudz prasīgi.

«Šī valoda ir cieta»(Jņ. 6:60), daži mācekļi viņam teica dzirdot, ka viņš došot viņiem ēst savu miesu un dzert savas asinis. Jēzus, redzot, ka daudzi mācekļi ir atkāpušies un vairs neiet kopā ar viņu, vēršas pie 12 apustuļiem sakot: «Vai arī jūs gribat aiziet?» (Jņ. 6:67)

Pēteris, kurš jau tad bija saistīts ar viņu uz visiem laikiem, aizgrābts par Jēzus vārdiem jau kopš viņu pirmās tikšanās dienas, visu vārdā atbildēja:

«Kungs, pie kā lai mēs ejam? Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi»

Pēteris bija sapratis, ka viņa Mācītāja vārdi atšķīrās no citiem mācītājiem. Vārdi kas nāk no zemes zemei arī pieder. Jēzus vārdi ir gars un dzīvība, jo nāk no debesīm: gaisma kas nonāk no Augšas, un kurai ir Augšai piemītošs spēks. Viņa vārdiem ir tāds dziļums un spēks, kas nav citiem vārdiem, vai tie nāktu no filozofiem, valstsvīriem vai dzejniekiem. Tie ir«mūžīgās dzīvības vārdi» (Jņ. 6:68), jo tie satur, izsaka un komunicē tās dzīves pilnību, kas nekad nebeidzas, tādēļ ka tā ir paša Dieva dzīve.

Jēzus ir augšāmcēlies un dzīvs un viņa vārdi, lai arī tika izrunāti sen atpakaļ, nav vienkārši atmiņas, bet ir vārdi ar kuriem viņš šodien vēršas pie mums visiem, pie ikviena cilvēka visos laikos un visās kultūrās: tie ir universāli, mūžīgi vārdi.

Jēzus vārdi! Tie bija viņa lielākā māksla, ja tā var izteikties. Vārds, kas runā cilvēka vārdos: kas par saturu, kas par spēku, izteiksmi, kas par balsi!

Svētais Bazils Lielais [1], piemēram, raksta «Kādu dienu, it kā būtu piecēlies no ilga miega, es pievērsu acis brīnišķīgajai Evaņģēlija patiesības gaismai un sapratu šīs pasaules gudrības niecību.»[2].

Svētā Terēze no Lizjē sava 1897. gada 9. maija vēstulē raksta: «Dažreiz lasot kādas garīgas grāmatas... mans gars ātri nogurst. Es aizveru gudro grāmatu, kas nogurdina galvu un rada sausumu sirdī un atveru Svētos Rakstus. Un uzreiz viss kļūst skaidrs, viens vienīgs vārds manai dvēselei atver bezgalīgus plašumus un pilnība šķiet viegli sasniedzama.»[3].

Jā, dievišķie vārdi dod mierinājumu garam, kas ir radīts bezgalībai; tie iekšēji apgaismo ne tikai prātu, bet visu cilvēka būtību, jo ir gaisma, mīlestība un dzīvība. Tie dod mieru, ko Jēzus sauc par  «savu mieru» arī raižu un ciešanu brīžos. Tie dod pilnīgu prieku arī ciešanās, kas dažreiz grauž dvēseli. Tie dod spēku baiļu un nedrošības brīžos. Tie mūs atbrīvo, jo atver ceļu Patiesībai.

«Kungs, pie kā lai mēs ejam? Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi»

Šī mēneša Dzīvības Vārds mums atgādina par to, ka vienīgais Mācītājs, kuram mēs vēlamies sekot ir Jēzus, un vēlamies to darīt pat tajā gadījumā, ja viņa vārdi liekas cieti vai par daudz prasīgi: būt godīgam darbā, piedot, kalpot otram nevis egoistiski domāt par sevi, palikt uzticīgam ģimenei, palīdzēt mirstošiem slimniekiem neļaujoties domām par eitanāziju...

Ir daudz mācītāju, kas aicina uz viegliem risinājumiem, uz kompromisiem. Mēs vēlamies klausīt tikai vienu Mācītāju un viņam sekot, kurš vienīgais saka patiesību un kuram pieder «mūžīgās dzīvības vārdi». Arī mēs varam atkārtot šos Pētera vārdus.

Šajā gavēņa laikā gatavojoties lielajiem Augšāmcelšanās svētkiem mums patiešām ir jāiestājas vienīgā Mācītāja skolā un jākļūst par viņa mācekļiem. Arī mūsos ir jāpiedzimst kvēlai mīlestībai uz Dieva vārdu. Pieņemsim to ar uzmanību, kad dzirdam to baznīcās, vai lasām, vai studējam, vai meditējam...

Taču pāri visam esam aicināti dzīvot saskaņā ar to kā mūs māca Raksti: «esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi maldinādami» (Jēk., 1:22). Tieši tādēļ mēs katru mēnesi īpaši izvēlamies vienu vārdu, ļaujot tam iespiesties mūsos, mūs veidot, 'izdzīvot mūs'. Dzīvojot saskaņā ar vienu Jēzus vārdu, mēs dzīvojam saskaņā ar visu Evaņģēliju, jo ikvienā savā Vārdā viņš mums dāvā sevi visu, viņš pats nāk dzīvot mūsos. Tas ir kā Augšāmcēlušā dievišķās gudrības piliens, kas lēni iesūcas dziļi mūsos un stājas mūsu domāšanas, gribēšanas un darbošanās vietā visās dzīves situācijās.