| Dzīvības Vārds 2013.07 |
|
Jūlijs, 2013 «Visa bauslība ir vienā vārdā apkopota, proti, tanī: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.» (Gal. 5:14)Šie ir Apustuļa Pāvila vārdi: īsi, brīnišķīgi, iedarbīgi un skaidrojoši. Tie mums vēsta par to, kam jābūt kristieša izturēšanās un iedvesmas pamatā: mīlestībai uz tuvāko. Sekošanā šim bauslim Apustulis saskata pilnīgu likuma izpildi. Likums mums saka nepārkāpt laulību, nenogalināt, nezagt, neiekārot... un mēs zinām, ka tas kas mīl to visu nedara: kas mīl, tas nenogalina, nezog... «Visa bauslība ir vienā vārdā apkopota, proti, tanī: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.»Kas mīl ne tikai izvairās no ļaunuma. Kas mīl atveras uz citiem, vēl labu, dara labu, dāvā sevi līdz pat tam, ka atdod savu dzīvību par mīlēto. Pāvils raksta, ka mīlestībā uz tuvāko likums ne tikai tiek ievērots, bet tas tiek 'apkopots'. «Visa bauslība ir vienā vārdā apkopota, proti, tanī: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.»Ja viss likums sastāv no mīlestības uz tuvāko, mums jāuzlūko citi baušļi kā līdzeklis, kas mūs apgaismo un vada, lai sarežģītās dzīves situācijās mēs varētu noorientēties kā mīlēt citus. Citos baušļos ir jāprot lasīt Dieva nodoms, viņa griba. Viņš vēlas mūs paklausīgus, šķīstus, atturīgus, pazemīgus, žēlsirdīgus, nabadzīgus..., lai mēs labāk varētu izpildīt mīlestības bausli. «Visa bauslība ir vienā vārdā apkopota, proti, tanī: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.»Varētu jautāt, kā tad Apustulis nepiemin mīlestību uz Dievu? Patiesība ir tā, ka mīlestība uz Dievu un tuvāko nav konkurenti savā starpā. Tā mīlestība uz tuvāko ir izpausme mīlestībai uz Dievu. Mīlēt Dievu patiesībā nozīmē darīt viņa gribu. Un viņa griba ir tā, lai mīlam savu tuvāko. «Visa bauslība ir vienā vārdā apkopota, proti, tanī: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.»Kā pielietot šos vārdus dzīvē? Skaidrs, ka mīlot tuvāko, mīlot to patiesi. Tas nozīmē dot, taču dot nesavtīgi. Tie, kuri izmanto tuvāko kā instrumentu saviem mērķiem, lai arī tie būtu paši garīgākie kā, piemēram, personīgā svētdarīšana, nemīl. Mums ir jāmīl savs tuvākais nevis pašiem sevi. Taču šaubu nav, ja kāds šādā veidā mīlēs, patiešām kļūs svēts, kļūs “pilnīgs kā Tēvs”, jo ir sasniedzis pašu labāko kas iespējams: ievēroja Dieva gribu, to īstenoja praksē, pilnībā izpildīja likumu. Un vai tad tā arī nebūs vienīgā lieta par ko mums būs jāatskaitās dzīves beigās? Chiara Lubich |