| Dzīvības Vārds 2014.04 |
|
Aprīlis, 2014 "Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu" (Jņ. 13:34).Tu iespējams vēlēsies zināt, kad Jēzus teica šos vārdus. Tātad, tas bija tieši pirms savām ciešanām. Šie vārdi ir daļa no viņa atvadu runas, kas ir arī viņa testaments. Iedomājies cik tie ir svarīgi! Ja jau mēs nekad neaizmirstam, ko tēvs ir teicis pirms nāves, kas tad ir ar Dieva vārdiem? Tos ir jāuztver ļoti nopietni un kopā centīsimies padziļināt mūsu izpratni par tiem.
"Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu"Jēzus gatavojās mirt un tas ko viņš teica bija tieši saistīts ar šo apstākli. Viņa tuvojošā aiziešana pāri visam uzdeva jautājumu, uz kuru bija nepieciešama atbilde. Kādā veidā viņš varētu palikt starp savējiem, lai palīdzētu Baznīcai augt? Tu, piemēram, zini, ka Jēzus ir klātesošs sakramentos: viņš ir klātesošs Euharistijā. Taču Jēzus ir arī klātesošs tur kur ir savstarpēja mīlestība. Patiesi, viņš saka, “Kur divi vai trīs ir sapulcējušies manā vārdā, tur es esmu viņu vidū” (Mt. 18:20) Kopienā, kuras dzīves pamatā ir savstarpēja mīlestība viņš var būt aktīvi klātesošs. Un caur kopienu viņš var turpināt atklāties pasaulei un turpināt ietekmēt pasauli. Vai tas nav brīnišķīgi? Vai tev uzreiz nerodas vēlme praktizēt šo mīlestību kopā ar citiem kristiešiem, kas tev blakus? Jānis, caur, kuru līdz mums ir nonākuši šie vārdi, savstarpējā mīlestībā redz Baznīcas augstāko bausli. Baznīcas aicinājums ir šis: būt kopienai, būt vienotībai. "Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu"Uzreiz pēc tam Jēzus saka: “No tā visi zinās, ka esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā” (Jņ. 13:35). Tātad, ja vēlies atklāt patiesi autentisku Kristus mācekļu pazīmi, ja vēlies iepazīt ar ko tie atšķiras, tev jālūkojas pēc savstarpējās mīlestības. Kristieši ir atpazīstami pēc šīs pazīmes. Un, ja tās pietrūkst, pasaule Baznīcā vairs nespēs atrast Jēzu. Savstarpējā mīlestība rada vienotību. Bet ko dara vienotība? Jēzus lūdzās, “Lai viņi būtu viens ... tā lai pasaule ticētu...” (Jņ. 17:21). Vienotība, atklājot Jēzus klātbūtni, velk pasauli viņam sekot. Redzot vienotību, savstarpēju mīlestību, pasaule tic viņam. "Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu"Šajā pašā atvadu runā Jēzus sauc šo bausli par “Savu”. Tas ir viņa, tātad viņam īpaši dārgs. Nevajag to vienkārši uztvert par normu vai priekšrakstu vai bausli blakus citiem. Šeit Jēzus grib tev atklāt dzīvesveidu, uz kā balstīt savu dzīvi. Patiešām, pirmie kristieši šo bausli lika dzīves pamatā. Pēteris saka: “Pār visām lietām lai jums būtu sirsnīga mīlestība citam pret citu” (1. Pēt. 4:8). Pirms ķerties pie darba, pirms studijām, pirms doties uz Misi, pirms ikvienas lietas pārliecinies, ka starp tevi un to ar ko tu kopā dzīvo valda savstarpēja mīlestība. Ja tā ir, tad uz šī pamata visām lietām ir vērtība. Bez šī pamata, nekas nav patīkams Dievam. "Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu"Jēzus arī tev saka, ka šis bauslis ir “jauns.” “Jaunu bausli es jums dodu”. Ko tas nozīmē? Vai tas bauslis pirms tam nebija zināms? Nē. “Jauns” nozīmē, ka tas ir domāts priekš “jaunajiem laikiem”. Par ko šeit ir runa? Lūk, Jēzus ir miris par mums. Tātad viņš mūs ir mīlējis vispārākajā pakāpē. Bet kāda bija viņa mīlestība? Saprotams ne tāda kā mūsējā. Viņam bija un ir “dievišķa” mīlestība. Viņš saka: “Kā Tēvs mani ir mīlējis, tā es jūs esmu mīlējis” (Jņ. 15:9). Tātad viņš mūs ir mīlējis ar tādu pašu mīlestību ar kādu Viņš un Tēvs mīl viens otru. Un ar šādu pašu mīlestību mums ir jāmīl vienam otru, lai izpildītu “jauno” bausli. Bet tev, kā vīrietim vai sievietei nav šādas mīlestības. Taču tu vari būt laimīgs, jo kā kristietis tu to saņem. Un kas tev to dod? Svētais Gars to ielej tavā un visu pārējo ticīgo sirdīs. Un tad ir savstarpēja saite starp Tēvu, Dēlu un mums kristiešiem šīs dievišķās mīlestības dēļ, kas mums pieder. Tā ir šī mīlestība, kas ļauj mums ienākt Trīsvienībā. Tā ir šī mīlestība, kas dara mūs par Dieva bērniem. Šīs mīlestības dēļ debess un zeme ir savienotas kopā. Šīs mīlestības dēļ kristiešu kopiena ir ievesta Dieva sfērā un dievišķā realitāte dzīvo uz zemes, kur ticīgie mīl viens otru. Vai tas tev nešķiet dievišķi skaisti un vai kristieša dzīve nav ārkārtīgi pievilcīga? Chiara Lubich |